Kērnsa (Cairns)
Kērnsa ir pilsēta Kvīnslendā, Austrālijā. Nosaukta par godu Viljamam Kērnsam (William Wellington Cairns), kādreizējam Kvīnslendas gubernatoram. To sākotnēji izveidoja, lai kalpotu kalnračiem, kuri devās uz Hodžkonsona upes zelta atradnēm. Pilsēta panīka, kad tika atrasts vieglāks ceļš no Portdaglasas. Vēlāk tajā vietā radās svarīgs dzelzceļa mezgls un liela osta cukurniedru, zelta, metālu, minerālu un lauksaimniecības preču eksportam no tuvajiem piekrastes apvidiem un Atertona plato reģiona. Pilsēta strauji aug, 2006. gada tautas skaitīšanā tajā bija 122 731 iedzīvotāji. Lielākais ienākumu avots ir tūrisms, kam seko cukura ražošana.
Sadraudzības līgums starp Rīgu un Kērnsu parakstīts 1990. gadā un tajā paredzētās sadarbības jomas ir vides aizsardzība, izglītība, sports, tūrisms, mūzika un māksla.
Sadraudzības līgums starp Rīgu un Kērnsu parakstīts 1990. gadā un tajā paredzētās sadarbības jomas ir vides aizsardzība, izglītība, sports, tūrisms, mūzika un māksla.
Ģeogrāfiskā karte - Kērnsa (Cairns)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Austrālija
 |
 |
| Austrālijas karogs | |
Vairāk nekā 42 000 gadus Austrālijas pamatiedzīvotāji bija aborigēni. Pirmie eiropieši, kuri 1606. gadā sasniedza Austrālijas krastus, bija nīderlandiešu jūrasbraucēji. Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste, nosaucot to par Jaundienvidvelsu. Tur briti izveidoja izsūtīto noziedznieku koloniju. 19. gadsimta laikā briti kolonizēja visu Austrāliju. 1851. gadā Austrālijas dienvidaustrumos tika atrasts zelts un sākās zelta drudzis, tādēļ iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga trīs reizes. , apvienojoties sešām kolonijām, tika dibināta Austrālijas Savienība.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| AUD | Austrālijas dolārs (Australian dollar) | $ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |